Mēs esam:
- Danuta un Ēriks Rumjancevi / Latvija / Garkalne
- Ungāru vižlu šķirnes entuziasti un audzētāji
- Ventspils Dzīvnieku Audzētāju biedrības / VDZAB/ biedri
- FCI / LKF reģistrētas audzētavas “Turmeric” īpašnieki
Mūsu suņi mums pirmkārt ir mājas mīluļi, ģimenes locekļi, kompanjoni un tikai pēc tam izstāžu un vaislas suņi. Izcils temperaments, elegance un grācija ir tas, ko mēs augstu novērtējam savos suņos.
VDZAB ir Latvijas Kinoloģiskās Federācijas biedrs.
LKF ir lielākā suņkopības organizācija Latvijā, kura apvieno 36 suņu mīļotāju klubus.
Latvijas kinoloģiskā federācija LKF ir vienīgā suņu audzētāju organizācija Latvijā, kura kopš 2005.gada ir pilntiesīga Starptautiskās kinoloģiskās federācijas (FCI) biedre. FCI ir lielākā starptautiskā kinoloģijas organizācija pasaulē, kura apvieno 89 pasaules valstu nacionālās kinoloģijas organizācijas, kuras darbojas Eiropas, Āzijas, Latīņamerikas un Karību jūras valstu sekcijās.
Ungāru vižla Saldozo Prieks Princese Pepilotta ir mūsu aizsākums škirnes suņu audzēšanā, bet ne vienīgais suns mūsu dzīvēs.
Pirmā bija Darlinga Brauna - Vācu īsspalvainais putnusuns, kas nodzīvoja laimīgu - 12 gadus garu suņa dzīvi. Viņa ienāca mūsu dzīvēs, kad mūsu dēls Māris bija pusaudzis, un iemācīja mūs mīlēt un saprast putnusuni...
Kad Darla devās citos, labākos, medību laukos, mēs kādu laiku lūkojāmies pēc jauna kurchāra, bet dzīve diktēja savus noteikumus un mūsu ģimeni izvēlējās melnā kaķene Ringla.
Ērikam teicu: “Man pat kaķa nav!”. Bet kad Ringla jau bija mājās, es kādu laiku skatījos uz viņu un nevarēju saprast, kas tas par dzīvnieku. Pēc suņa kaķis bija tik dīvains! Tomēr pagāja mēnesis un es ar lepnumu paziņoju: “Man ir PAT kaķis!”. To es varu mierīgi pateikt arī šodien!
Kad Ringlai bija 5 gadi, mums piebiedrojās Pepilotta, “Saldozo” audzētavas pēdējā metiena kucēns, meitenīte ar dzelteno kakla striķīti. Jāsaka, ka “Saldozo” mēs sekojām vairākus gadus, bijām noskatījuši Veimārieti. Bet sagadījās tā, ka tajā brīdī, kad sapratām “mums steidzīgi vajag suni”, Saldozo Prieks metienam, Ungāru vižliņām bija 4 nedēļas un Kristīne Līdaka laipni piekrita, ka braucam raudzībās. Vižlas arī jau bija pētītas, bet satiekot mīlīgo Pepilottas mammu Febe Fībija Oro Saldozo jeb Fēbīti un viņas nosvērto un laipno mammu Magasparti Rutinos Jatek, Pepilottas vecomāti, sapratām, ka Vižla ir tā vērta, lai mēs kļūtu par tās saimniekiem.
Domājam, ka lielā mērā šobrīd īstenojam to, ko atbildējām Kristīnei uz jautājumu, kādām vajadzībām ņemam suni. Atbilde bija – mēs pamēģināsim visu un tas, kas mums patiks visvairāk, to arī darīsim. Pepilotta kļuva mums par īstu izaicinājumu!
Patiešām pirmo laiku ar kucēnu jutāmies, kā pilna laika jaunie vecāki.
Ungāru vižla ir putnusuns, tātad mednieks + ļoti izteikts kompanjonsuns. Bez viņas mājās nenotiek nekas. Visur viņa ir klāt. Viņa ir priecīga kopā ar mums darīt jebko! Atslēgas vārdi – “kopā ar saimnieku”! Par to, ko un kā mēs darām kopā, vari lasīt sadaļās “Vižla Pepilotta” un "Vižla Hosta".